LAT
ATLAIŽU MEDAĻAS DIVAS PUSES
30. septembris, 2022 pl. 8:41
Atlaides samazina uzņēmuma peļņu. Vadoties pēc manas pieredzes, lielākoties uzņēmumi nav rēķinājuši atlaides saistību ar produkcijas noieta palielināšanos. Piemēram, produkta uzcenojums ir 10%, piedāvājot klientam tikai 5% atlaidi, uzņēmumam vajag pārdod par 100% vairāk, lai iegūtu šo pašu naudas daudzumu! Otrais piemērs, produkta uzcenojums ir 15%, piedāvājot klientam tikai 10% atlaidi, uzņēmumam vajag pārdod par 200% vairāk, lai iegūtu šo pašu naudas daudzumu! Ja tirgus ir mazs kā Latvijas gadījumā, liela ir iespējamība, ka ar laiku uzņēmums nonāks finansiālo grūtību priekšā.
Atlaides ir populārākais pircēju piesaistes veids. Tomēr katram uzņēmumam ir jāņem vērā - ja koncepcija ir balstīta uz atlaidēm, tiks piesaistīti klienti, kuriem ir interesanta tika lētā cena un līdz ko kāds cits uzņēmums piedāvās zemāku cenu, šie pircēji „pārslēgsies” uz konkurenta produktu. Tāpēc, lielie pasaules uzņēmumi, piemēram, „Coca-cola” cenšanās piedāvāt saviem klientiem nevis atlaidi, bet papildus produkta apjomu. Piemēram, „500 ml par brīvu par to pašu cenu”. Šis paņēmiens palīdz pārdod vairāk produkta un nepazemināt apgrozījumu. Salīdzinoši pašizmaksa papildus 500 ml ir niecīga. Šie uzņēmumi koncentrējas uz pircēja lojalitātes līmeņa celšanu un brenda veidošanu, kas ilgtermiņā atmaksājas.Man no mārketinga viedokļa ļoti patīk metode „atlaide līdz X%”. Visā tirdzniecības centrā ir, piemēram, atlaide 70% uz vienu preci un pārējām precēm cenas gandrīz nav mainītas, bet cilvēku uzmanība ir piesaistīta un palielināta pircēju plūsma.
Latvijā situācija ar atlaides piemērošanu jau sen ir, ja tā var teikt, „kritiska”. Atlaides nevar būt piemērotas bieži kā tas ir Latvijā, jo produkta vērtība krītas pircēja acīs un pircējs dzīvo no atlaides līdz atlaidei. Piemēram, šampūnam ir atlaide 50%, pircējsnopērk 2 paciņas, rēķinoties ar to ka viņš sagaidīs nākamo atlaižu periodu. Ir arī medaļas otra puse, no uzņēmēja viedokļa - vairākkārt jānodrošina piegādes uz veikalu, nepieciešams vairāk vietas noliktavā, tiek iztērēts vairāk darbinieku darba stundu, lai izliktu preci plauktos utt. rodas doma, kur tad tas labums?! Kāda uzņēmuma vadītāja man saka: „Mums prece pārdodas tikai akciju laikā” un jātāka, ka nav brīnums. Nevar jau arī novelt vainu tikai uz piegādātajiem. Tirdzniecības tīkli „spiež” no otras puses – vajag akcijas. Tā veidojas apburtais loks.
Ekonomiskās krīzes laikos, protams, atlaides ir vajadzīgas, jo pirktspēja ir zema, tomēr jāzina mēru.
Runājot par atlaidēm, grūti nepieminēt Ķīnā ražotās preces, kuru dēļ pircējs zaudējis kvalitātes un cenas samērīgumu. Noteikti saprotu pircēju, kurš salīdzinot Itālijā ražotu preci un Ķīnā ražotu analogu, kas dažkārt izskatās 1:1, uzdod sev jautājumu: kāpēc maksāt dārgāk? Mūsdienās ražotāji fokusējas uz preces ražošanu, kas ir domāta īslaicīgai izmantošanai, jo cena remontam ir līdzvērtīga jaunai precei. Šai koncepcijai no mārketinga viedokļa ir sava jēga.
Attīstoties internetam un sociālajiem tīkliem, parādās jauns biznesa virziens – kop iepirkšanās portāli. Piemēram, Latvijā: Zizu.lv, Cherry.lv un tt., kas tieši fokusējas uz atlaižu piedāvāšanu saviem klientiem .